Es piedzimu Beirutā 1974. gadā. Deviņu gadu vecumā karš piespieda manu ģimeni doties bēgļu gaitās. Kopā ar vecākiem es aizbēgu uz Londonu, kur uzaugu un mācījos.
Esmu no mākslinieku, dzejnieku un rakstnieku ģimenes. Jau jaunībā es zināju, ka vēlos turpināt šo ceļu un kļūt par mākslinieku – tā nokļuvu Mākslas koledžā. Šeit tumšā telpā sāku eksperimentēt ar fotografēšanu un dažādiem efektiem.

Mēģinot apvienot mākslu ar naudu, sāku nodarboties ar reklāmu, strādāju Londonā un vēlāk Dubaijā, kur veicu lielu starptautisko reklāmas aģentūru pasūtījumus. Šeit sāku uzņemt komerciālās fotogrāfijas dažādiem Persijas līča un Vidējie Austrumu žurnāliem. Katru nedēļas nogali devos uz citu Apvienoto Arābu Emirātu daļu un fotografēju cilvēkus un vietas. Vienmēr esmu iemūžinājis fotogrāfijās reportāžas.

Galu galā šāds dzīves stils man apnika un nolēmu pamest Dubaiju un ceļot pa pasauli vienatnē – tikai es un manas fotokameras. Ceļojumos mana mīļākā kompaktā fotokamera bija Olympus mju II. Atzīšos, ka man bija pat divas fotokameras – viena sudrabotā, bet otra melnā krāsā. Tad es vēl nelietoju digitālās fotokameras.
Visu fotografēju uz slaidu filmiņām.

Esmu apceļojis un izpētījis Kubu, Argentīnu, Čīli, Lieldienu salas, Franču Polinēziju, Jaunzēlandi, Papua-Jaungvineju, Honkongu, Vjetnamu, Kambodžu, Dienvidāfriku un Mozambiku. Šajā laikā uzņēmu simtiem fotoattēlu.

Pašlaik dzīvoju un strādāju Berlīnē, Vācijā un beidzot izmantoju digitālās fotokameras: pēc rūpīgas izpētes izdarīju izvēli un iegādājos Olympus C8080. Mana izvēle atmaksājās, bez šīs fotokameras es nespētu izveidot pašreizējo grāmatu “Jūtas kustībā”, kas iznāks pavasarī.

Tagad fotografēju patiesus ielu dzīves skatus un dzīvi, kāda tā ir tur ārā – mūsu rajonā. Ar ļoti kompakto E-400 fotokameru varu apvienot visaugstākās kvalitātes attēlus ar izcili mobilu digitālo spoguļkameru.

www.touficbeyhum.com